Mūsu galvenais pakalpojums ir mājaslapu izstrāde, bet lai arī cik tas dīvaini neliktos, tīras skaidrības latviešu valodā nav, kā definēt mūsu pakalpojumu. Nav nekāds noslēpums, ka visi termini, kas ir saistīti ar šo sfēru ir nākuši no angļu valodas. Pamatā ir nepieciešami 3 vārdi – website, homepage, webpage. Izprotot mājaslapas struktūru, skaidrība kļūs lielāka kuru terminu kurā brīdī izmantot. Tālāk apskatīsim šo 3 anglisko vārdu skaidrojumus.
Website – tīmekļa vietne. Informācijas un digitālu pakalpojumu kopums, kas veidots no tīmekļa lappusēm, attēliem, video, audio un cita veida materiāliem, viena domēna ietvaros. Tātad vienkārši sakot, tīmekļa vietne ir visa mājaslapa.
Webpage – tīmekļa lapa. Viena lapa(sadaļa) no tīmekļa vietnes. Piemēram, www.kg-dizains.lv/lv/pakalpojumi/ ir tīmekļa lapa.
Homepage – mājas lapa jeb sākumlapa. Galvenā tīmekļa vietnes lapa. Atverot jebkuru no domēniem, vienmēr būs pirmā lapa, kura atvērsies. Piemēram, www.kg-dizains.lv/ ir sākumlapa, bet www.kg-dizains.lv/lv/kontakti/ jau ir tīmekļa lapa.
Attēlā ir attēlota vienkāršota KG-Dizains tīmekļa vietnes struktūra, angliski arī saukta par sitemap. Visas sadaļas, saturs, kontakti, u.t.t. kopumā saucas tīmekļa vietne. “Sākums” ir pirmā lapa, ko Jūs redziet atverot www.kg-dizains.lv, tātad tā ir sākumlapa(mājas lapa). Savukārt, jebkura sadaļa ir tīmekļa lapa, piemēram “Atsauksmes” vai “Mūsu darbi”. Runājot par tīmekļa vietnēm vēl ir visādi vārdi un žargoni, kā piemēram, weblapa, websaits, u.c., kuri nav pietiekami bieži izmantoti, lai tos šoreiz apskatītu.
Tātad, secinot no angļu valodas, vispareizākais termins ir tīmekļa vietne, ko arī apstiprina LZA akadēmisko terminu datubāze. Bet diemžēl jāatzīst, ka šis termins “tautas valodā” nav iedzīvojies. Un ne tikai tautas valodā, jo terminu “tīmekļa vietne” var redzēt ļoti reti, pat oficiālās publikācijās un iepirkumos, tā vietā dominē mājaslapa vai mājas lapa, kas vadoties no angļu valodas apzīmētu sākumlapu.
Pieņemot, ka “tīmekļa vietne” tik drīz neiedzīvosies valodā(vai vispār iedzīvosies?), atliek jau zināmie termini mājaslapa un mājas lapa. LZA terminoloģijas komisija jau 2005. gada ir pilnīgi oficiāli pieņēmusi, ka ir jāizmanto saliktenis “mājaslapa”, tādejādi padarot terminu “mājas lapa” par pilnīgi bezjēdzīgu, jo ne tas apzīmē visu tīmekļa vietni, nedz tas ir pareizi uzrakstīts. Interesants fakts ir, ka LZA akadēmisko terminu datubāzē salikteņa versija šim terminam nav atrodama, kas liekas absurdi. Kā arī meklējot googlē salikteni kombinācijā ar citiem vārdiem, google bieži vien piedāvā rakstīt atsevišķi, bet googlei tas vēl būtu piedodams.
Pirms neliela laika mēs palūdzām mūsu sekotājus aizpildīt nelielu aptauju, kur viens no jautājumiem arī bija par šo terminu lietojumu. Diagrammā ir redzams, ka no 33 aptaujātajiem 58% izmanto salikteni, kas mūs priecē jo vismaz puse aptaujāto izmanto vismaz daudz maz pareizu terminu. Starp atbilžu variantiem “Cits”, bija redzami varianti kā “vietne” un “interneta vietne”.
Kādēļ tas vispār mūs tik ļoti uztrauc? Atbilde ir SEO. Mums, protams, kā uzņēmumam interesē sava pozīcija Googlē, bet nav īsti reāli specializēties uz daudziem atslēgas vārdiem. Vislabāk ir izvēlēties dažus un ar tiem censties iekarot pēc iespējas augstāku pozīciju. Un sanāk tā nedaudz dīvaini, jo gribam rakstīt/runāt daudzmaz pareizi, bet lielākums meklējumu tomēr ir ar “mājas lapu izstrāde”, nevis ar “mājaslapu izstrāde”. Zemāk attēlā ir redzams, ka uz viena atslēgas vārda izmantojot Google Ads mēs saņemtu ~47 klikšķus, bet uz otra tikai ~3! Tāpēc sanāk aplama situācija, lai mēs varētu konkurēt lielākā plūsmā, mums apzināti ir jāizmanto nepareizs termins.
Noslēgumā mēs varam secināt, ka visprātīgāk vai visreālāk būtu izmantot terminu “mājaslapa”. Korektākais ir tīmekļa vietne, bet savukārt mājas lapa ir pilnīgi aplams. Tāpēc mēs vēlamies aicināt jūs sākt izmantot salikteni. Mūžu dzīvo, mūžu mācies :)